Sastāvs augos
Fosfora daudzums augu lapās svārstās no 0.2 līdz 0.5% no sausā svara. Lielai daļai augu fosfors ir augstākā koncentrācijā augšanas sākumā, un uz vecumu tā koncentrācija samazinās, taču ir arī izņēmumi. Tāpat kā slāpekli arī fosforu augi pastiprināti sāk uzņemt ziedēšanas fāzē. Ziedošiem augiem tas ir īpaši izteikts.

Funkcija

Bioķīmiski fosfors spēlē svarīgu lomu augu enerģijas pārnešanas sistēmā. Tādēļ fosfora trūkums var krasi samazināt auga augšanas tempus. Fosfors ir ļoti svarīgs elements, lai augs veidotu nukleīdskābes, kā arī tas ir sastāvā šūnu membrānu fosfolipīdiem.

Trūkuma simptomi

Pats pirmais fosfora trūkuma simptoms ir palēnināta augšana. Ja trūkums pastiprinās, tad vecākās lapas var sākt ietonēties violetā krāsā. Taču to nevajadzētu sajaukt ar līdzīgu ietonēšanās parādību, ko stimulē zema vides temperatūra. Ja fosfora uzņemšanu augos ietekmē zema temperatūra, tad augs atgriezīsies normālā stāvoklī līdz ko tas nonāks augšanai piemērotā temperatūrā.

Pārmērības simptomi

Līdz pat nesenai pagātnei fosfora pārlieku liela koncentrācija netika saistīta ar jebkādām augu problēmām. Taču jaunākie pētījumi norāda, ka fosfora koncentrācija auga lapās virs 1% radīs augam problēmas uzņemt tādus elementus kā Fe, Mn un Zn. Līdz ar to, lai gan nav tiešu simptomu fosfora pārmēslošanai, tā var radīt netiešus simptomus izslēdzot minētos elementus. Pati pirmā parādīsies fosfora ietekme uz cinka uzņemšanu.

Koncentrācija šķīdumā

Lielākā daļa audzētāju izmanto fosfora koncentrāciju robežās no 30 līdz 50 mg/L(ppm), taču jaunākie fakti vedina domāt, ka patiesībā augam pilnībā pietiek ar koncentrāciju no 10 līdz 20 mg/L. Ir arī novērots, ka aktīvajās hidroponikas sistēmās, kur tiek nodrošināta ūdens cirkulācija, augi neizrāda nekādas trūkuma pazīmes pat pie tik zemām koncentrācijām kā 2mg/L. Augi fosforu ir spējīgi uzņemt pietiekami efektīvi, un ir novērots, ka element koncentrācija auga sulā var būt pat 1000-kārtīga salīdzinot ar ūdens šķīdumu.